“pērļošanas pamati” turpinājums 2. daļa

komentāri

Turpinu aizsākto rakstu ciklu “Pēļošanas pamati”. Caur Bizantiju pērlītes aizceļoja uz Venēciju un X gadsimtā aizsākās īsts pērļu ražošanas uzplaukums. Stikla ražošana izraisīja daudz ugunsgrēkus, tāpēc 1221 gadā stikla darbnīcas tika pārceltas no pilsētas uz tuvumā esošo salu Murano. Ilgu laiku tā bija vienīgā vieta Eiropā, kur ražoja stikla pērlītes. Venēcieši turēja stingrā slepenībā stikla ražošanas noslēpumus. Par noslēpuma izpaušanu vainīgajam draudēja nāvessods, bet viņa radiniekiem cietums.

Tajos laikos Venēciešu pērlītēm un pērlēm bija pati augstākā kvalitāte un vislielākā krāsu gamma, kura bija sastopama Eiropā. Meistari ar tām rotāja drēbes, apavus, somiņas un dažādas ekskluzīvas mantas. Ceļotāji un kolonizatori ceļojumos uz citām valstīm ņēma līdzi pērlītes un izsmalcinātas lietas. Āfrikas un Amerikas iedzīvotājiem ļoti patika spilgtās un spīdīgās pērlītes, tie par tām maksāja ar zeltu, garšvielām un kažokādām. Iezemieši labprāt nomainīja gliemežvāku un kaulu rotas pret spīdīgajiem stikla veidojumiem.

Ilgu laiku neviens nespēja sastādīt konkurenci venēcijas stikla meistariem. Daudzas valstis mēģināja izgatavot stikla pērles, bet nevienam neizdevās iegūt identisku kvalitāti, kāda bija venēciešu stikla pērlēm.

Turpinājums sekos……

Citi raksti no sērijas “Pērļošanas pamati”:

  1. Pērļošanas pamati. 1. daļa
  2. “pērļošanas pamati” turpinājums, 2. daļa
  3. Pērļošanas pamati 3. daļa
  4. Pērļošanas pamati nobeigums